Zobu griešana jeb bruksisms

pēc

Mūsdienās mēs spēcīgi sakožam zobus tikai ēšanas laikā, taču vēsturiski tiem ir bijis plašāks pielietojums. Košana cīņas laikā vai aizstāvoties, izmantojot kā darbarīkus vīšanas un pīšanas darbos u.c. eksotiskās nodarbēs. Bruksisms (zobu griešana) ir stāvoklis, kad zobi tiek nekontrolēti un spēcīgi saspiesti kopā. Lai izvairītos no lielās slodzes, ko rada žokļu saspiešana zobi cenšas izslīdēt. Visbiežāk tas notiek nakts laikā, kad nevaram šādu procesu ne novērot, ne apstādināt, taču daļai cilvēku tas novērojams arī dienas laikā. Šādu darbību rezultātā zobi nenovēršami cieš un rodas dažādas zobu problēmas.

Zobu griešanas rezultātā tie kļūst rievaini, nelīdzeni, plaisā, paātrināti nodilst un kļūst īsāki. Cilvēki, sevišķi jaunieši ar priekšlaicīgi nodilušiem zobiem vizuāli izskatās vecāki un neglītāki, kas var radīt problēmas ar pašvērtējumu, nevēlēšanos smaidīt un ierobežo saskarsmi, taču tie nav vienīgie izaicinājumi. Bruksisms var arī izraisīt žokļu muskuļu, galvas, ausu un zobu sāpes, miega problēmas, kā arī sekmēt smaganu iekaisumu (gingivīts, periodontīts). Cilvēkiem, kam ievietoti zobu implanti nekontrolēta zobu griešana var sabojāt arī implantus.

Bruksisma cēloņi, simptomi un ārstēšana

Cēloņi

Zinātnieki vēl nav vienisprātis par precīziem mehānismiem, kas izraisa zobu griešanu, taču ir iespējams izdalīt vairākus cēloņus:

  • stress, bailes un trauksme,
  • miega traucējumi (krākšana, miega apnoja),
  • medikamenti (t.sk. SSRI, selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori)
  • smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, kafija, narkotiskas vielas.

Bruksisma ārstēšana

Lai atbrīvotos no bruksisma ieteicams lietot holistisku pieeju, kas ietver profilaktiskus, ārstnieciskus un praktiskus līdzekļus situācijas uzlabošanai:

  • Izvairieties no pieminēto vielu (SSRI, cigaretes, alkohols, kafija, narkotiskas vielas) lietošanas.
  • Stresa vadības un mazināšanas metodes (joga, meditācija, viena vai vairākas relaksācijas tehnikas (dziļā elpošana, progresīvā muskuļu relaksācija, nomierinoošas mūzikas klausīšanās). Noderīgas var būt arī psihologa konsultācijas u.c. darbības, kas palīdz kļūt mierīgākiem un mazina trauksmi.
  • Medikamenti. Atsevišķos gadījumos ārsts var izrakstīt arī medikamentus, kas palīdz atslābināt muskuļus un novērš zobu griešanu.
  • Cietās, ortodentiskās kapes – izgatavotas tieši jūsu zobu sakodienam. Kape ir veidota no cietas plastmasas, taču ir daudz mīkstāka nekā zobu materiāls un nodilst pirmā. Nav ieteicams izmantot mīkstās kapes, jo miegā smadzenes tās uztver kā barību un šādu kapu lietošana vēl vairāk palielina zobu griešanu un attiecīgi arī to nodilšanu.
  • Miega režīma sakārtošana – dodieties gulēt savlaicīgi un vienmēr noteiktā laikā.  Miega kvalitāti palīdzēs uzlabot arī regulāras un pietiekami intensīvas fiziskās aktivitātes.

Kad vērsties pie zobārsta?

Pacienti, kas apmeklē zobārstu ne vienmēr paši apzinās, ka griež zobus. Kad zobārsti norāda uz nodilušiem zobiem, reizēm var dzirdēt atrunas, ka tas ir no kādas traumas, taču neviena trauma nerada bruksismā novērojamo zobu nodilumu. Apmeklēt zobārstu saistībā ar zobu griešanu ieteicams šādos gadījumos:

  • griežat zobus (dienā vai naktī) un jums ir jutīgi vai bojāti zobi,
  • saspiežat zobus un jums sāp žoklis, seja vai ausis,
  • ģimenes locekļi saka, ka jūs miegā griežat zobus,
  • jūsu bērni vai kāds no ģimenes locekļiem griež zobus.

Ņemot vērā, ka bruksisms izraisa priekšlaicīgu zobu nodilšanu un virkni citu apskatīto problēmu, ir būtiski neatlikt zobārsta apmeklējumu. Savlaicīga rīcība var novērst liekus tēriņus, sāpes, asaras un kosmētiskos defektus nākotnē.

Jau pirms zobārsta apmeklējuma varat censties sakārtot miega režīmu, mazināt stresu (skat. metodes iepriekš), varat apsvērt arī psihologa apmeklējumu. Savukārt izrakstīt medikamentus vai nosūtīt izgatavot kapes var tikai zobārsts.

Noderīga literatūra