Kas ir zobu kariess?
Kariess, zobu kariess jev vienkārši zobu bojājums vai caurums rodas, kad tiek bojāts zoba cietais ārējais slānis (emalja). Zobi var sākt bojāties un kļūt cauri jebkurā vecumā, taču jūs varat darīt gana daudz, lai attālinātu šo brīdi. Ja zobi sākuši bojāties “Zobārsti” palīdzēs atrast jums piemērotāko zobārstniecības speciālistu.
Kariesa cēloņi
Zobu bojāšanos izraisa vairāki faktori, taču pats izplatītākais ir mutes dobumā mītošās baktērijas “Streptococcus mutans“. Šīs baktērijas ir dabīgi sastopamas ikviena cilvēka mutes dobumā, taču problēmas rada to pārmērīga savairošanās. “Streptococcus mutans” barojas ar ogļhidrātiem, taču tām sevišķi garšo viegli pārstrādājamie cukuri. Lielākoties, tās mīt zobu šķirbās, plaisās, smaganu rievās, ap zobu plombēm u.c. iedobēs. Ēdot cukurus, baktērijas izdala skābi, kas noārda zobu aizsargārtu un veicina caurumu rašanos. Tā kā ikviens caurums ir potenciāla baktēriju pulcēšanās vieta, tad pēcāk arī jaunizveidotajā caurumā notiks pastiprināta baktēriju pulcēšanās, kas vēl vairāk paātrinās zobu bojāšanos.
Ņemot vērā baktēriju “Streptococcus mutans” darbības īpatnības varam izdalīt vēl citus kariesa cēloņus, kas veicina zobu bojāšanos:
- slikta mutes dobuma higiēna – pārāk reta, neregulāra vai nepareiza zobu mazgāšana. Ja zobus mazgājat regulāri, atcerieties arī par zobu diega lietošanu.
- nepareizs uzturs – ogļhidrātu lietošana pati par sevi ir riska faktors, taču atteikties no tie pilnībā ir praktiski neiespējami. Papildus risku rada pārtikas produkti un dzērieni, kas satur daudz cukuru – konfektes, limonādes, saldināti dzērieni, ievārījums, augļu sulas, saldi augļi.
- sausa mute – nepietiekams siekalu daudzums mutē ļauj baktērijām vieglāk pieķerties pie zobiem un veicina to bojāšanos.
- iedzimtība – siekalu sastāvs un zobu emaljas izturība katram no mums ir atšķirīga. Pastāv iespēja, ka jums nav paveicies ar ģenētiku, taču pareizi rūpējoties par zobiem ir iespējams būtiski uzlabot to izskatu un palielināt kalpošanas laiku.
- vecums korelē ar zobu nolietojumu. Tā rezultātā zobi kļūst neaizsargātāki pret bojāšanos un baktēriju postošo iedarbību.
Zobu kariesa attīstības stadijas
Kariess zobiem attīstās pakāpeniski, ietverot vairākas secīgas stadijas:
- Zobu emaljas demineralizācija (novājināšana). Šajā fāzē baktēriju radītā skābe noārda zobu emaljā esošās minerālvielas, padarot to vājāku un jutīgāku.
- Emaljas kariess (bojāšanās). Zobu emaljai sairstot tajā izveidojas viens vai vairāki caurumi vai iedobes, taču vēl nav jūtamas sāpes. Pareiza mutes dobuma kopšana var palēnināt vai apturēt tālāku bojāšanos.
- Dentīna kariess (bojājumi). Ja zobu kariess netiek ārstēts bojājumi var izplatīties dentīnā (zoba slānī zem emaljas). Zobs var būt jutīgs uz temperatūras svārstībām (auksts, karsts dzēriens) vai saldumu. Šajā brīdī jau ir iespējams sajust sāpes un var nākties ar steigu doties pie zobārsta, lai veiktu plombēšanu vai citas zobu ārstniecības procedūras.
- Zoba nerva (pulpa) bojājums ir nākamā fāze un izraisa stipras sāpes, ko var palīdzēt nomākt pretsāpju līdzekļi. Nerva atsegšana ir pēdējais brīdis doties pie zobārsta. Vēl šajā brīdi var būt iespējama sakņu kanāla ārstēšana.
- Zoba atmiršana. Zoba nervs ir atmiris, kronītis (redzamā daļa) sabrucis un palikusi vienīgi sakne. Baktēriju skābe turpina grauzt arī sakni un iespējamas smeldzošas sāpes. Ja tiek inficēti sakņu gali, veidojas apikāls periodontīts (zemsakņu iekaisums). Zobārsts tādās reizēs novērtē situāciju, lai izvērtētu zoba atjaunošanas iespējas (mākslīgais kronītis). Alternatīva ir zoba izraušana.
Kariesa profilakse – ko es varu darīt, lai to novērstu
Veselības aprūpē un arī zobārstniecībā profilakse vienmēr ir lētākā nekā ārstēšana. Savukārt savlaicīga zobu ārstēšana būs būtiski lētāka nekā ielaistu vainu labošana vai zobu implanti. Ja vēlaties maksimāli ierobežot kariesa veidošanos, ievērojiet šos vienkāršos noteikumus:
- Tīriet zobus divas reizes dienā (no rīta un vakarā), aptuveni 1 – 2 minūtes. Pievērsiet īpašu uzmanību grūti aizsniedzamām vietām, t.sk. zobu aizmugurēm. Tīriet ar precīzām kustībām uz augšu un leju, paralēli zobu starpām. Varat arī konsultēties par pareizu zobu tīrīšanu ar savu zobārstu vai zobu higiēnistu. Arī video pamācības Youtube var būt noderīgas.
- Izvēlieties zobu pastu ar fluoru. Veikalos un aptiekās var iegādāties gan zobu pastas pieaugušajiem, gan zobu pastas bērniem ar fluoru. Katrā no tām ir atšķirīga aktīvās vielas sastāvdaļa un ir svarīgi ievērot norādījumus.
- Ierobežojiet cukuru lietošanu, kā arī skābu un cukurotu dzērienu (linonādes, saldumi, augļu sulas) lietošanu uzturā. Tā vietā labāk grauzt burkānus, ābolus vai citus veselīgus našķus. Ja tomēr lietojat “kaitīgos” produktus, izskalojiet pēc tam uzreiz muti ar tīru ūdeni, lai mazinātu baktēriju iespējas vairoties.
- Dzeriet regulāri ūdeni. Tas novērsīs mutes sausumu, palīdzēs izdalīties siekalām, aizskalos ēdiena pārpalikumus mutes dobumā un apgrūtinās baktēriju iespējas darboties. Rezultātā arī zobi mazāk bojāsies.
- Košļājamā gumija bez cukura palīdzēs siekalu veidošanā, kas dos papildus aizsardzību pret kariesu.
- Pierakstieties pie zobārsta uz profilaktisko apskati. Pie zobārstniecības speciālistiem rindas mēdz būt vairāku mēnešu garumā. Mēģināt atrast zobārstu brīdī, kad sāp zobs var un vajag, bet profilaktiskas apskates palīdzēs izvairīties no sāpēm un ļaus arī ietaupīt naudu. Zobi būs jālabo mazāk un retāk. Pie speciālista arī vērts vērsties, ja novērota zobu griešana (bruksisms), ir problēmas ar sakodienu vai apsverat zobu balināšanu.
Kopumā varam droši apgalvot – ievērojot pareizu mutes dobuma higiēnu zobu kariess vairs nebūs bieds, bet process, kuru ir iespējams palēnināt vai apturēt pilnībā. Kariesa atklāšana agrīnā stadijā palīdzēs saglabāt zobu un mutes dobuma veselību.
Galvenā atbildība tomēr joprojām paliek uz jūsu pleciem. Tas, ko ēdīsiet ikdienā, cik regulāri un pareizi mazgāsiet zobus un veiksiet citus profilaktiskos pasākumus, noteiks, cik daudz zobārstam būs jāstrādā ar jūsu zobiem. Kariess zobiem ir ciets rieksts, taču jūs varat un jums vajag uzvarēt.